Jaunā, kompetencēs balstītā eksāmenu vērtēšanas sistēma
Kompetenču vērtēšanas sistēma un drošība uz mūsu ceļiem? Radām izpratni:
Rakstā stāstām par to, kas ir kompetence, kādas atšķirības ir no iepriekšējām vērtēšanas sistēmām un pieskaramies arī tēmai par satiksmes drošību un infrastruktūru.
Šajā rakstā pastāstīsim par to:- kas ir kompetence un kas mainījies eksāmenu vērtēšanas sistēmā,
- statistika par mūsu ceļu satiksmi,
- vai izmaiņas palīdzēs mainīt kultūru uz ceļiem,
- ko mums vajadzētu darīt, lai uzlabotu satiksmes drošību.
Kas ir kompetence un kā šāda vērtēšanas sistēma ietekmē kopējo satiksmi?
Kompetence ir lietpratība, plašas zināšanas vai izpratne kādā jautājumā vai jomā. Ja iepriekš svarīgākais bija sausi zināt noteikumus un tos nepārkāpt, tad šobrīd ir jāspēj paredzēt notikumus uz ceļa (iespējamos draudus vai avārijas situācijas), jābūt draudzīgam, tolerantam un atsaucīgam - jāpārkārtojas, ja kāds vēlas iekļauties satiksmē, jāievēro rāvējslēdzēja princips, jābūt iecietīgam, ja kāds ir apjucis vai nomaldījies - jaunajam vadītājam ir jāspēj skatīties plašāk un redzēt vairāk. Kompetenču ieviešana palīdz arī kopumā uzlabot autovadīšanas kultūru uz Latvijas ceļiem. Mūsuprāt, autovadītāju braukšanas kultūra lielākoties nāk no ģimenes un vides, kurā cilvēks apgrozās, bet būtisks faktors ir arī pats cilvēks - viņa raksturs un temperaments. Mūsu praksē uz braukšanas eksāmenu kursanti tiek sagatavoti plus mīnus vienādi, bet citam ir garāks ceļš, citam īsāks ceļš ejams, lai iegūtu vadītāja apliecību. CSDD nemitīgi cenšas uzlabot situāciju uz valsts autoceļiem, dodas uz pieredzes apmaiņas braucieniem, komunicē ar citu valstu CSDD nodaļām, piemēram, bijuši Norvēģijā, kur statistika bojāgājušo skaitā uz vienu miljonu iedzīvotāju ir krietni labāka, kā arī kopējā vadītāju kultūra ir augstākā līmenī, tomēr, tikai eksāmenu pieņemšanas un vērtēšanas izmaiņas satiksmes drošību kopumā neuzlabos - statistika Latvijā ir diezgan skaudra.Tikai eksāmenu pieņemšanas un vērtēšanas izmaiņas satiksmes drošību kopumā neuzlabos - statistika Latvijā ir diezgan skaudra...
Satistika par mūsu ceļu satiksmi
Diemžēl, bet Latvija regulāri ir Eiropas pieciniekā pēc lielākā bojāgājušo skaita uz vienu miljonru iedzīvotāju (norādītā vieta tabulā ir no lileākā bojāgājušo skaita uz mazāko), par ko tik regulāri redz ziņās, par ko runā un ko cenšas mainīt "Vision Zero" ietekmē, tomēr tas tik sekmīgi nenotiek, kā gribētos. Piedāvājam ieskatu tabulā, kurā norādīta mūsu vieta Eiropā un kuras valstis attiecīgajā gadā uzrādīja tomēr sliktāku rezultātu kā mēs.| Bojāgājušo skaits uz 1 milj. iedzīvotāju Eiropā - sadalījums pa valstīm | ||||
|---|---|---|---|---|
| Gads | Vieta | Bojāgājušo skaits pie mums | Vairāk bojāgājušo | Bojāgājušo skaits tur |
| 2013 | 2. | 88 | Rumānijā | 93 |
| 2014 | 1. | 105 | --- | --- |
| 2015 | 2/3. | 94 | Bulgārijā un Rumānijā | 95 abās |
| 2016 | 3. | 80 | Bulgārijā, Rumānijā | 99, 97 |
| 2017 | 5. | 70 | Rumānijā, Bulgārijā, Horvātijā, Polijā | 98, 96, 78, 75 |
| 2018 | 3. | 78 | Rumānijā, Bulgārijā | 96, 88 |
Vai izmaiņas eksāmenu vērtēšanas sistēmā nesīs gaidītos uzlabojumus?
Mums Latvijā nav tikai viens klupšanas akmens, lai nodrošinātu satiksmes drošību - mūsu ceļu infrastruktūra būtiski atpaliek ne tikai no Eiropas centrālās daļas, bet pat mūsu tuvākajiem kaimiņiem - tepat pāri robežai būvē ceļus ar atdalītām pretējām braukšana joslām, lai maksimāli izvairītos no frontālajām sadursmēm, bet pie mums to nedara - līdz ar to, regulāri lasāms ziņās, kā atkal kāds auto nav aprēķinājis apdzīšanas manevra veikšanai visus par un pret vai arī kļūdījies aprēķinos un ir smagi cietušie avārijā vai pat bojāgājušie. Citās valstīs būvē apļveida krustojumus (rotācijas apļus), lai nebūtu sadursmes klasiskajos krustojumos, pie mums to lēnām tikai tagad sāk darīt un, ja godīgi, ne vienmēr Latvijā apļveida krustojums būs īstā izvēle, jo daudz dzirdēts par to, kā citi "apļo" tik pa pirmo joslu, citi līdz ar to netiek uz apļa virsū un pēc tam arī nost no apļa, ja joslas ir šauras un apļveida krustojuma diametrs mazs, regulāri notiek kāda "sarīvēšanās", jo nav uzzīmētas līnijas un cilvēki nepiesakata, kas notiek sānu spoguļos, gribētos pat teikt "lien" riskantās situācijās (līkumos turas tieši blakus citai mašīnai, nevis nedaudz pasteidzas uz priekšu vai nedaudz atpaliek utml). Un tie, kuriem sagādā problēmas apļveida kustības izbraukšana parasti nav tie,kas tikko pabeiguši autoskolu, bet tie, kuriem tiesības kabatā jau ir krietnu laiku, vai arī tie, kuri vadītāja apliecību nav ieguvuši lielajās pilsētās, kur satiksmes intensitāte ir krietni lielāka, līdz ar to rodas problēmas orientēties, ir grūtāk iekļauties satiksmē, paspēt visu ieraudzīt un noreaģēt. Lai izvairītos no mazaizsargāto satiksmes dalībnieku traumām un notriekšanas, jāsakārto gājēju un velo ceļi, tie jāapgaismo un jāatdala no braucamās daļas, kvalitatīvi jāaprīko gājēju pārejas ar spožu apgaismojumu, kas spīd ne tikai uz brauktuves, bet arī vismaz pāris metrus uz ietves, lai gājēju pamanītu kamēr tas vēl nav uzkāpis uz braucamās daļas, visi šie it kā sīkumi, būtiski samazinātu bīstamību un līdz ar to arī smagi cietušo un bojāgājušo skaitu uz mūsu ceļiem. To atbalsta arī Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis: "Tas nav policijas jautājums, bet infrastruktūra ir viena no tām lietām, kas būtiski ietekmē satiksmes drošību". Regulāri medijos izskan pārmetumi policijas darbam, tāpat kā pārmetumi autoskolām, instruktoriem, CSDD un citām ar satiksmi saistītām institūcijām, kuras darbojas piedāvātajā (esošajā) infrastruktūrā, bez iespējām sevi reāli aizstāvēt, turpretī infrastruktūras izstrādātāji turpina veidot mūsu ceļus tādus, kuros orientēšanās nenotiek intuitīvi, bet skatoties "Zebra" un citus izglītojošus raidījumus, kur stāsta ko un kā izbraukt. Tas ir absurdi.Kopumā tas, ko mēs secinām, ka izmaiņas tikai CSDD darbā un metodikā, līdz ar to izmaiņas autoskolu darbā, nenesīs kārotos augļus - visām institūcijām jādarbojas kopā, kopīgu mērķu vārdā, pieaicinot speciālistus, veicot testus un pārbaudes, vērtējot kopējo ietekmi uz satiksmes drošību, mainot vai papildinot esošo infrastruktūru.
