10 drošas braukšanas padomi
Esam apkopojuši 10 vērtīgus drošas braukšanas padomus, kurus iespējams vienkārši izstāstīt un apgūt pat bez drošas braukšanas speciālista.
1. Uzturi savu automašīnu labā tehniskā stāvoklī
Tas ne tikai pasargās Tevi no negadījumiem, bet arī paildzinās mašīnas kalpošanas laiku. Saprotams, ka tehniskajā apskatē inspektoram jāidentificē visas problēmas, kas varētu ietekmēt auto drošību, bet ir arī tādas, kas var parādīties starp tehniskajām apskatēm. Piemēram, viena no populārākajām tādām automašīnas uzturēšanas problēmām, kas nereti izraisa nopietnus negadījumus, ir pārāk augsts vai pārāk zems auto riepu spiediens. Neatbilstošs auto riepu spiediens būtiski ietekmē transportlīdzekļa vadību un rada nekontrolējamas auto kustības; iespējams arī riepas plīsums, kas var izraisīt visai bēdīgas sekas.
Pie citiem būtiskiem bojājumiem pieskaitāmas arī ārējās apgaismes ierīču problēmas - nedeg tuvās gaismas lukturis, nedeg bremžu lukturis, nestrādā gabarītgaismas vai kāds no virzienrādītājiem. Visi šie bojājumi var izraisīt sadursmes, ja citi satiksmes dalībnieki savlaicīgi Jūs neieraudzīs vai arī savlaicīgi neuzzinās par Jūsu manevru.
Ja braucot ar auto var dzirdēt trokšņus, kādi iepriekš nebija novēroti vai arī auto uz ceļa neuzvedas kā ierasts, neatliec servisa apmeklējumu līdz pēdējam brīdim, jo tas var būt liktenīgi - klaboša ritošā daļa, brīvkustība stūres iekārtā, nevienāds vai pārāk ātrs riepu nodilums - visas šīs pazīmes brīdina, ka kaut kas nav kā nākas un zaudēt iespēju kontrolēt auto var izrādīties liktenīgi.
Ikdienā obligāti nepieciešams pārbaudīt arī visu darba šķidrumu daudzumu automobilī - vai uzpildīts logu tīrīšanas šķidrums, ir pietiekams dzesēšanas šķidruma, bremžu eļļas un motoreļļas līmenis, kā arī, ja tā tas nav, ar steigu līmenis jāpapildina un jāatrod iemesls, kādēļ šķidrums pazudis - vai ir kāda noplūde vai arī attiecīgais šķidrums nokļūst ne tur, kur tam jābūt, piemēram, motoreļļa nonāk dzinējā un sadeg kopā ar degvielu, dzesēšanas sķidrums sajaucas ar motoreļļu utml. Jāpārliecinās arī par stūres pastiprinātāja šķidruma līmeni, ja auto aprīkots ar stūres hidropastiprinātāju.
2. Koncentrējies
Ir gadījumi, kad sacīkšu braucēji izstājas bez šķietami izskaidrojama iemesla, bet patiesība viņi tā rīkojas, jo jūt, ka traucējošu blakus domu dēļ nespēj pienācīgi koncentrēties sacensībām. Braucot sacensībās, visa uzmanība ir jāvelta trasei un visām domām ir jābūt tikai par to, kā labāk nobraukt. Tāpat ir jābūt arī uz ceļa, piedaloties satiksmē ik dienas. Tiklīdz domās vairs neatrodies pie auto stūres, bet kaut kur citur, risinot kādu notikumu, Tu riskē. Labāk pie auto stūres sēsties ar "tīru" galvu un atstāt problēmas un blakus domas malā. Kad iemācīsies atstāt savas blakus domas ārpus auto, sapratīsi, cik daudz tomēr auto vadīšana var palīdzēt „atslēgties" no ikdienas.
3. Samazini traucēkļus un uzmanību novērsošus faktorus
Ironiski, bet savai drošībai uz ceļa lielākos draudus cilvēki rada paši sev. Šo var uztvert kā turpinājumu iepriekšējam punktam par koncentrēšanos ar minētiem koncentrēšanās lielākajiem traucēkļiem. Sen pierādīts, ka pirmajā vietā kā ceļu satiksmes negadījumu un autokatastrofu izraisītājs vienmēr ir kāds uzmanības traucēklis - mobilie telefoni, citi pasažieri, smēķēšana, mūzika un ēšana - tie ir spilgtākie uzmanības novēršanas piemēri. Realitātē mēs visi esam cilvēki un zinām, ka tāpat daudzi turpinās runāt pa mobilo telefonu, pārslēgt mūziku, komunicēt ar pasažieriem un daudzi citi arī ēdīs vai smēķēs. Tas, ko visi var darīt, ir apzināties, ka brīdī, kad veic kādu no šīm vai citām uzmanību novērsošām darbībām, jābūt divkārt uzmanīgam un vēl vairāk jākoncentrējas uz ceļu.
Vai zināji, ka, piemēram, mobilā telefona lietošana pie auto stūres palielina reakcijas laiku par 20%? Ja runā pa mobilo telefonu, tad tik un tā pirmkārt koncentrējies uz ceļu vai - vēl labāk - veic tikai īsas sarunas un nerunā gari. Un, protams, sarunājies izmantojot tikai brīvroku sistēmu, lai nepieciešamības gadījumā, abas rokas būtu brīvas un turētu stūri.
Nekādā gadījumā neveic uzmanību novērsošas darbības, kad ir apstākļi, kas prasa pastiprinātu uzmanību uz ceļa un nekad neveic vairākas blakusdarbības vienlaicīgi. Tomēr, ja paralēli auto vadīšanai veic kādas citas darbības pie auto stūres, vienmēr atceries, ka pakļauj briesmām ne tikai sevi, bet arī savas automašīnas pasažierus un citus autovadītājus un to pasažierus. Tāpēc turi acis vaļā un rokas uz stūres!
4. Roku izvietojums uz stūres
Ja iedomājamies stūres vietā pulksteņa ciparnīcu, tad kreisajai rokai jāatrodas uz 9:00 un labajai uz 3:00. Tas ir viens no svarīgākajiem drošas braukšanas pamatlikumiem, ko bieži vien autovadītāji negrib atcerēties un izvēlas kādu citu pozīciju, kura, pēc viņu domām, ir labāka vai ērtāka. Protams, arī tā vadīt auto ir iespējams, un daudzi tā arī turpinās darīt, tomēr der atcerēties, ka brīdī, kad rodas neparedzēta situācija, piemēram, auto saslīdēšana, auto vadītājam sekundes simtdaļā, lai varētu izvairīties no auto avārijas, ir jāsaprot, kādā virzienā ir pagriezti riteņi. Diemžēl nepareiza roku pozīcija uz stūres šādā situācijā visticamāk pievils un neļaus pareizi un ātri reaģēt un veikt manevru.5. Nepareiza autovadītāja sēdpozīcija automašīnā
Bieži vien autovadītāji, jūtoties drošāk un domājot, ka tādā veidā labāk pārredzēs ceļu, piebīda savu sēdekli pārāk tuvu stūrei. Tuva sēdēšana būtiski ietekmē reaģēšanas spējas ārkārtas situācijās un negadījumā palielina iespēju savainoties ar drošības spilvenu. Pārāk tuva sēdēšana pasliktina arī iespēju pārskatīt atpakaļskata spoguļus un krietni apgrūtina „parkošanos'' jeb auto novietošanu stāvvietā. Pie stūres jāsēžas tā, lai vadīt auto būtu ērti - viegli aizsniegt pārnesuma sviru un turēt auto stūri. Plaukstas locītavai izstieptā viedā vajadzētu atrasties tieši uz stūres rata un kājām, atrodoties uz izspiesta pedāļa, nevajadzētu būt stipri saliektām celī.6. Laicīga situācijas novērtēšana un rīkošanās
Šis drošas braukšanas process sastāv no 4 galvenajām lietām: identificēt, paredzēt, pieņemt lēmumu un rīkoties. Laicīga situācijas prognozēšana un novērtēšana ir būtisks punkts drošas braukšanas apmācībā; tam ir nepieciešama ātra, analītiska domāšana, kuru var izkopt tikai ar laiku un praksi. Līdzīgi kā šahā, ir jāspēj prognozēt pretinieka darbības divus gājienus priekšu – tā Tu šahā pasargā savu kauliņu, bet ceļu satiksmē sevi un citus. Tas nozīmē, ka redzi visu ceļu satiksmes ainu kopumā, identificē reālās un potenciālās bīstamās situācijas, paredzi tālāko notikumu gaitu, acumirklī pieņem lēmumu par tālāku rīcību un attiecīgi rīkojies.7. Taktika neskatīties uz priekšā braucošo automašīnu, bet gan uz ceļa horizontu
Pretējā gadījumā visa uzmanība tiek veltīta priekšā braucošajai automašīnai un sanāk nonākt autopilota stāvoklī - bremzē tad, kad bremzē priekšā braucošais, tāpat palielini ātrumu utt... Riski šādā situācijā: Tavs reakcijas laiks dubultojas, Tu vari nepamanīt kādas pretim vai no blakusceļa braucošas automašīnas darbības un kādā neparedzētā situācijā, priekšā braucošai automašīnai strauji bremzējot, Tu visticamāk nepaspēsi nobremzēt un notiks sadursme. Tāpēc braucot turi acis atvērtas un galvu augšā un centies skatīties uz visu satiksmi kopumā, kas ļaus veiksmīgi reaģēt ārkārtas situācijā.8. Ātrums nogalina
Par katru km/h, ko brauc ātrāk, Tu palielini savu risku nokļūt satiksmes negadījumā par 3%. Jo lielāks ātrums, jo lielāks risks. Lielāks ātrums palielina bremzēšanas ceļu un arī paaugstina risku nenovaldīt automobili manevrā. 100km/h ir 28 metri bremzēšanas ceļa sekundē. Tāpēc svarīgi ir braukt ar tādu ātrumu, kāds ir atļauts konkrētajā vietā, un nepārsniegt to. Tomēr tas nenozīmē, ka lēna braukšana ir droša braukšana. Pārlieku lēna braukšana nozīmē neiekļaušanos satiksmes plūsmā, kas traucē citiem satiksmes dalībniekiem, un tas var izraisīt ceļu satiksmes negadījumu. Droša braukšana ir braukt ar atļauto ātrumu un pielāgoties kopējai satiksmes plūsmai. Atļautais ātrums tiek noteikts balstoties uz automašīnu vidējo tehnisko stāvokli valstī, ceļu stāvokli, ceļa bīstamības pakāpi u.c. faktoriem, tāpēc pagaidām nevar salīdzināt Latvijā atļauto braukšanas ātrumu ar citām vietām pasaulē.9. Nebrauc noguris
Šis padoms ir līdzīgs 2. punktam par koncentrēšanos, tomēr nogurums ir bīstamāks, jo pastāv iespēja, ka noguris cilvēks var pat aizmigt pie auto stūres, braucot lielā ātrumā. Tieši nogurums ir tas, kas izraisa 20% no visiem auto negadījumiem. Bieži vien cilvēks nenojauš, cik viegli iespējams aizmigt pie auto stūres, pat nejūtoties tik ļoti noguris un pāris žāvas neuzskatot par neko nopietnu - atliek acīm aizkrist uz dažām sekundēm, un tilta balsti, koki, laternu stabi un pat citas automašīnas mirkli miega var pārvēst nāvējošā scenārijā. Neuzskati, ka pirms iemigšanas saņemsi kādu brīdinājumu vai varēsi ar to cīnīties – tas notiek pēkšņi. Tāpēc nesēdies pie auto stūres miega „badā".10. Praktizē drošu braukšanu
Mēs visi esam piedzīvojuši situāciju, kad kāds „kretīns'', „idiots'', „kaza" vai kāds cits „dzīvnieks" izlido no nekurienes, nogriežot Tev ceļu un gandrīz vai izraisot avāriju. Nekad nekļūsti pats par kādu no šiem dzīvniekiem! „Agresīvas" braukšanas rezultātā radušos ceļu satiksmes negadījumus ir grūti uzskaitīt un identificēt, bet tas noteikti ir viens no satiksmes negadījumu būtiskākajiem izraisītājiem. Visbiežāk agresīvie braucēji ir tie, kuri statistikās atrodami zem sadaļas avārijās iesaistītie pēc vecuma un dzimuma iedalījuma. Ierasti „agresīvie" braucēji ne tikai neievēro iepriekš minētos padomus, bet, kas ir vēl ļaunāk, var izsaukt agresiju citos autovadītājos, provocēt konfliktu, „pārmācīt'', tīši kavēt citus autovadītājus, mirkšķināt ar gaismām, signalizēt, rādīt rupjus žestus utt. Te nav runa tikai par kaitinošu uzvedību, bet arī par bīstamību.Miera un vēsa prāta saglabāšana ir liela daļa no koncepcijas – droša braukšana. Ir vērtīgi zināt un pielietot šos padomus, jo droša braukšana nozīmē ne tikai drošību, bet arī ievērojamu ekonomiju. Ne visu ir iespējams izstāstīt un pierakstīt, turklāt daudzas lietas bez prakses iemācīties nav iespējams – mūsu braukšanas apmācības speciālisti-instruktori var Jums palīdzēt!
Droša braukšana ir nepārtraukts mācību process, kas patiesībā kļūst vēl nozīmīgāks pēc tam, kad ir pabeigta autoskola un iegūta b kategorija, jo patstāvīga dalība satiksmē prasa nemitīgu koncentrēšanos un spēju identificēt potenciālos riskus. Lai gan teorētiskās zināšanas ir fundamentālas, ikdienā ikvienam vadītājam ir patstāvīgi jāuzrauga transportlīdzekļa tehniskais stāvoklis, jo, piemēram, neatbilstošs riepu spiediens vai bojātas apgaismes ierīces var būtiski ietekmēt auto vadāmību un radīt bīstamas situācijas. Tāpat jāsaprot, ka drošība ir tieši atkarīga no vadītāja pašsajūtas un uzmanības novērsējiem, jo nogurums ir cēlonis 20% negadījumu, savukārt telefona lietošana reakcijas laiku palielina par 20%. Ievērojot pareizu roku pozīciju uz stūres rata un ergonomisku sēdpozīciju, kas neierobežo reaģēšanas spējas, kā arī izvēloties atļauto braukšanas ātrumu un apzinoties, ka katrs lieks kilometrs stundā negadījuma risku paaugstina par 3%, Jūs rīkosieties kompetenti, kas ir būtiski, ņemot vērā, ka Latvija joprojām ierindojas Eiropas pieciniekā pēc lielākā bojāgājušo skaita uz ceļiem. Kaut arī kopš 2010. gada bojāgājušo skaits Latvijā ir samazinājies par aptuveni 31%, kopējā statistika joprojām saglabājas skaudra, kas vēlreiz apliecina, ka droša braukšana ir ne tikai noteikumu ievērošana, bet gan lietpratība, prognozējot un novēršot bīstamas situācijas vēl pirms to rašanās.
